Paņēmu divu dienu atvaļinājumu un kopā ar draudzeni un suni izdomāju pabraukāt pa dažādiem Latvijas nostūriem, apskatīt interesantas vietas, pārnakšņot kādā no tām, kā arī iemūžināt tās gan fotogrāfijās, gan šajā blogā. Šajā rakstā, pretēji vispārpieņemtajiem, nerakstītajiem pamesto vietu «izložņāšanas» noteikumiem, es tomēr atklāšu šo apskates objektu (vismaz to, kuru atceros) atrašanās vietas, jo tie pa lielam ir vai nu jau izpostīti, vai nu viegli atrodami internetā, vai nu gluži vienkarši tiek klasificēti kā brīvi pieejami apskates objekti, tādēļ neredzu īpašu iemeslu turēt šo objektu koordinātes slepenībā.
Jāatzīst, ka ne visus objektus izdevās atrast, taču tai pat laikā, pavisam nejauši, pa ceļam sanāca atrast arī kaut ko, ko nebijām plānojuši apmeklēt.
Nezināma pamesta ēka
Pirmais objekts no tiem ir pamesta ēka ceļmalā. Nav absolūti ne mazākās nojausmas, kas tas ir, taču ēkas durvis ir atvērtas, pie tās stāv siena ruļļi un tiek pļauta zāle.
Visas telpas tajā bija tukšas, izņemot pa kādam galdam vai krēslam šur tur. Ēkā ir divi stāvi un pagrabs.
Nezināma pamesta struktūra
Turpinot ceļu, atkal uzdūrāmies objektam, kurš vienkārši skaisti izskatās, taču arī neko vairāk par šo apmeklēšanai neplānoto struktūru pastāstīt nevarēšu. Izskatās, ka starp kolonnām ir kāpnes, kas kādreiz veda pie ēkas, kura ir nojaukta, ieejas.
Boķu tautas nams
Tālāk virzījāmies Boķu virzienā. Tur mēs piestājām pie Boķu tautas nama (56.83006649119462, 25.97790385613066), kas atrodas aptuveni 130 kilometru attālumā no Rīgas. Tautas nams celts no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem. Diezgan labi saglabājies, tajā ir interesantas telpas, kā arī zāle ar skatuvi otrajā stāvā. 50.-60. gados šeit tika organizēti kolhoza saieti, koncerti un teātra izrādes. 1990. gada Madonas laikrakstā «Stars» pieminēts Boķu klubs, kurā notikšot Operetes teātra mākslinieku koncerts.
Pamestas baznīcas
Turpmāk mūsu ceļš veda uz vairākām pamestām baznīcām vai to drupām. Pirmā no tām — Tolkas pareizticīgo baznīca (56.87343351870917, 25.832433927296833).
Tolka ir ciems Madonas novada Vestienas pagastā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap kādreizējo Tolkas muižas centru. Ciemā bijusi pareizticīgo baznīca un skola. Pēc arhitekta Roberta Augusta Pflūga projekta 1876.-1878. gadā celtā Vestienas (Tolfcas/Tolkas) baznīca tika sabombardēta Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai dievnama drupas.
Vēlāk apciemojām arī Līdēres Kristus piedzimšanas pareizticīgo baznīcu (56.94604306551945, 26.041951896618627), Vestienas luterāņu baznīcu (56.852414709772816, 25.849243330986877), kā arī Galgauskas baznīcu (57.19546281092358, 26.552564140669332), kura, jāatzīmē, atrodas visai interesantā vietā — meža vidū. Divas no tām bija slēgtas. Lai nespamotu pilnu rakstu ar baznīcu bildēm un nespoilotu jums pilnīgi visu, šo baznīcu attēlus šeit neievietošu. Iesaku apciemot pašiem.
Zeltiņu PSRS raķešu bāze
Nākamā pieturvieta — Zeltiņi. Tas ir ciems Alūksnes novadā, Zeltiņu pagastā. Atrodas pagasta centrālajā daļā 21 km no novada centra Alūksnes un 188 km no Rīgas.
Zeltiņos atrodas kokogļu ražotne «Marienburg», kā arī netālu uz dienvidiem no autoceļa P34 līdz Padomju armijas izvešanai 1994. gadā atradās PSRS raķešu bāze (57.353371180667125, 26.75061586196906).
Kupravas drenāžas cauruļu rūpnīca
Un mūsu finālais galapunkts — Kupravas drenāžas cauruļu rūpnīca 57.23464253289518, 27.49160572136868).
Kuprava ir ciems Balvu novadā, ir Latvijas mazākā pagasta — Kupravas pagasta administratīvais centrs. 2007. gadā Kupravā bija 550 iedzīvotāji, šogad, 2022. gadā, pēc oficiālajiem datiem — 298.
Ciems sāka attīstīties 20. gados, pie Kupravas dzelzceļa stacijas, kad te bijušajā Viļakas muižas zemē tika izdalīti apbūves gabali. 1927. gadā Kupravai piešķirts ciema nosaukums. 1935. gadā tajā bija 73 iedzīvotāji.
1971. gadā Kupravā uzcēla drenu cauruļu rūpnīcu, kuras strādniekiem (pārsvarā iebraucējiem no Krievijas PFSR) uzbūvēja sešas piecstāvu dzīvojamās blokmājas. 1992. gadā rūpnīca darbību pārtrauca. Mūsdienās rūpnīcas ēkas pārvērtušās bīstamos graustos, bet no daudzdzīvokļu ēkām daļēji apdzīvotas ir divas. Iedzīvotāju skaits, salīdzinoši ar situāciju pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, ir samazinājies trīskārtīgi.
Nākamajā fotogrāfijā redzamas arī iepriekš pieminētās pamestās blokmājas.
Tieši šeit, Kupravā, pie pašas cauruļu rūpnīcas mēs arī palikām nakšņot mašīnā. Bija teju neizturami karsts laiks, nakts vidū izkāpu no mašīnas un dzirdēju, kā no rūpnīcas jumta tieši peļķē pil ūdens. Katra pile, iekrītot ūdenī, veidoja ļoti izteiktu atbalsi, kas pilnīgā tumsā atgādināja par kaut kādu šausmu filmu. Šad tad varēja dzirdēt arī putnus, kas rūpnīcā uztaisījuši savas ligzdas.
Ārciema tautas nams
Un bonusā — trīs foto no iepriekšējā brauciena. Kad bijām ciemos pie draudzenes vecākiem, turpat netālu ir ciems ar nosaukumu Ārciems, kurā atrodas arī viens pamests tautas nams (57.66004384369021, 24.779952624170697), virs kura skatuves joprojām karājas sociālisma simbols — sirpis un āmurs, kurš atgādina mums par vēl tik neseno pagātni. Šo galapunktu apciemojām arī kopā ar meitu.
Tas arī viss!
Ja tevi interesē šāda veida saturs, tā ir viena no lietām, kuru es ievietoju arī savā Instagram profilā. Laipni lūgts piesekot — @rihardsmhitarjans.