Pavisam noteikti neesmu liels sazvērestību teoriju piekritējs un atbalstītājs, taču mani ārkārtīgi fascinē noslēpumaini notikumi, neatklāti noziegumi un tamlīdzīgas lietas. Iepriekš esmu daudz lasījis un skatījies video par senākiem notikumiem, tādiem kā mistērija ar Somerton Man, stāsts par neizskaidrojamu kosmonautu fotogrāfijā un noslēpumiem apvītais atgadījums ar Elisa Lam Losandželosā (ar kuriem, starp citu, iesaku iepazīties arī Tev, ja esi šādu lietu cienītājs).
Taču «The Guardian» rakstam par kādā Horvātijas salā atrastu sievieti ar atmiņas zudumu uzdūros pavisam nejauši un pavisam nesen — aptuveni pirms nedēļas. Šis ir absolūti svaigs notikums, kurš momentāli piesaistīja manu uzmanību. Un, lai arī raksta virsraksts rada iespaidu, ka policija šo lietu atrisinājusi, izlasot to, paliek skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Tā vietā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, pēc raksta izlasīšanas gribas uzdot vēl vairāk jautājumu.
Par ko ir stāsts? 2021. gada 13. septembrī Horvātijas policija publicēja sievietes, kura perfekti runā angliski, fotogrāfiju, taču nespēj pateikt, kas viņa ir un kādā veidā viņa ir nonākusi uz salas, kurā viņa ir atrasta.
Kādā svētdienas rītā, 12. septembrī, plkst. 10:00 Horvātijā esošajā Krk salā kāds zvejnieks pamanīja aptuveni 60 gadus vecu sievieti ar zilumiem un asinīm uz sejas, sēžot uz akmens. Baidoties, ka viņa laiva varētu uzskriet uz sēkļa, ja viņš pats mēģinātu viņu izglābt, zvejnieks informēja policiju, kas nosūtīja ārkārtas glābšanas komandu ar diviem džipiem, taču reljefs bija tik grūti šķērsojams, ka policijai kaut kādā brīdī nācās atstāt automašīnas un tālāk doties kājām vēl aptuveni 3 kilometrus, lai nokļūtu līdz sievietei. Viņai nebija ne personu apliecinoša dokumenta, ne telefona, ne arī kā cita, pēc kā varētu viņu identificēt.
Izrādās, ka sievietei ir arī pilnīgs atmiņas zudums, viņa pati nezina, kas viņa ir un kā šeit ir nokļuvusi. Turklāt teritorija, kurā viņa tika atrasta, ir relatīvi bīstama, jo to ir iemīlējuši lāči un mežacūkas. Noskaidrojās, ka šī sieviete šeit ir pavadījusi vairākas dienas, viņa bija dehidrēta, tik pārgurusi un novājināta, ka patstāvīgi un bez palīdzības nespēja pat padzerties ūdeni. Viņu nogādāja vietējā slimnīcā.
Kāda vietējā iedzīvotāja sacīja: «Ir ļoti dīvaini, ka viņa vispār atradās šajā teritorijā. Tā ir ārkārtīgi nepieejama līča daļa ar šausmīgi asiem akmeņiem, kas ir burtiski kā skuvekļi, kas nogriezīs gumiju jūsu apavu zolēm. Šajā teritorijā īsti nav dzīvības, izņemot mežacūkas un lāčus, kuri šeit nāk peldēties, meklējot barību.» Kādā citā rakstā tika minēts, ka apkārtnē esot arī čūskas.
Kāda vietējā iedzīvotāja teica, ka šo sievieti tuvākajā apkārtnē nav manījusi un viņa noteikti nav vietējā, citādi viņa būtu viņu atpazinusi. Kāds vēl izvirzīja teoriju, ka sieviete, iespējams, ir apmaldījusies staigājot, pakritusi, savainojusies un sasitusi galvu, kā rezultātā zaudējusi atmiņu. Es, protams, neesmu ārsts, bet man kaut kā gribas apšaubīt šādu teoriju. Cik bieži pasaulē ir bijuši tādi gadījumi, kad kāds nokrīt, sasitas un pazaudē atmiņu? Turklāt, ja arī pieņemam, ka tā tas varētu būt noticis, rodas jautājums — kur tad ir viņas mantas, maks, dokumenti, telefons?
Jau pēc dažām dienām, trešdienā, policija paziņoja, ka noslēpumainā sieviete ir identificēta kā Daniela (vai Dana) Adamcova. Viņu pēc policijas publicētās fotogrāfijas ir atpazinuši draugi un paziņas no Horvātijas un Slovākijas. Izrādās, Daniela kopš 1984. gada ir dzīvojusi ASV un bijusi visai atpazīstama juveliere, kas veidojusi rotaslietas dažādām slavenībām (tai skaitā arī aktieriem no seriāla Friends). 2000. gadā viņa šķīrās no vīra un atgriezās Slovākijā, kur nodzīvoja līdz 2008. gadam. Nav skaidrs, kad tieši viņa atgriezās atpakaļ ASV, bet laika periodā no 2015. līdz 2018. viņa esot uzturējusies Īrijā, strādājot bezpajumtnieku patversmē.
22. septembrī Horvātijas ziņu portālā «Total Croatian News» tika publicēts jauns raksts. Rakstā tiek atklāts, ka Danielu uz Krk salu aizveda kāds vietējās kafejnīcas viesmīlis Stivs, kurš žurnālistiem sacīja: «Šī dāma ieradās manā kafejnīcā, jautājot man par iespēju aizvest viņu līdz zvejnieku mājai, lai viņai nebūtu jāiet kājām. Kā reiz tajā pašā dienā mēs ar draugiem plānojām doties uz jūru, un es viņai pateicu, lai viņa pagaida manas maiņas beigas, un es varētu viņu aizvest. Kad es beidzu darbu, ap plkst. 15:00-15:30, mēs viņu aizvedām uz turieni, un pēc tam mēs gājām katrs savu ceļu. Viņa bija minējusi, ka ir no Birmingemas, teica arī savu vārdu, taču neviens no mums, diemžēl, to neatceras. Viņa runāja ļoti labā angļu valodā, taču bez britu akcenta. Tai nebija naudas, tāpēc es viņai izmaksāju kafiju. Viņa teica, ka zvejnieku mājā tai ir sarunāta tikšanās ar draugiem.»
Kad Stivam jautāja, vai viņš manīja ko neparastu, viņš atbildēja, ka sieviete izskatījusies nogurusi, taču visādi citādi pilnīgi normāla.
Mani mulsina tas, ka Stivs saka, ka sievietei neesot bijis naudas, tāpēc viņš izmaksāja viņai kafiju, taču vēlāk rakstā tiek minēts, ka sieviete samaksāja viņam 100 Horvātijas naudiņas (aptuveni 13€), lai tas aizvestu viņu līdz zvejnieku mājai. Nezinu, vai tā ir kāda neprecizitāte vai kļūda rakstā, vai arī kaut kas nav pateikts līdz galam.
Kad pēc Danielas atrašanas policija viņu nogādāja slimnīcā, tika konstatēts, ka, visticamāk, viņa nav cietusi no uzbrukuma vai tml., jo skrambas uz sejas un ķermeņa nebija būtiskas, taču tai pat laikā sieviete nezināja, kas viņa ir, nemācēja pateikt, kā viņa tika līdz salai. Kas vēl ir interesanti — rakstā minēts, ka sākotnēji, sarunājoties ar ārstiem, viņa runāja labā angļu valodā, taču ar slāvu akcentu, bet, laikam ejot uz priekšu, akcents pazuda. Es, diemžēl, nezinu neko par šādiem gadījumiem un man nav ne mazākās nojausmas, vai akcents var pazust. Pēc manas izpratnes akcents ir kā muskuļu atmiņa, kuras rezultātā tava mēle patvaļīgi un neapzināti ieņem kaut kādu formu, kas arī rada kādu konkrētu akcentu. Vai kaut kas tāds var pazust pats no sevis? Nesaku, ka nevar, bet noteikti gribas teikt, ka šis man šķiet ļoti interesants faktors šajā visā stāstā.
Kad vēl sievietes identitāte nebija zināma, policija bija pārbaudījusi pirkstu nospiedumu datubāzi Horvātijā un kaimiņvalstīs, taču sieviete tajā netika atrasta, jo datubāzē ir iekļauti tikai likumpārkāpēju pirkstu nospiedumi. Atgriežoties vietā, kur viņa tika atrasta, un pārmeklējot apkārtni, tika atrasta mugursoma, kas policijai deva cerību, ka tūlīt identitāte tiks noskaidrota. Diemžēl, somā nebija nekādu dokumentu. Tajā bija tikai tipiskas, tūristiem raksturīgas lietas — dvieļi, drēbes, apavi un pilnībā iztukšots maks. Ne naudas, ne dokumentu. Bija atrasts arī piezīmju blociņš, kurā esot bijusi kaut kāda informācija, kas liecināja par to, ka šai sievietei ir kāda saistība ar Slovākiju, taču vairāk neko par blociņu mums nestāsta. Žēl. Būtu lieliski, ja policija būtu ieskenējusi katru šī blociņa lapu un publicējusi internetā, kā tas mēdz notikt līdzīgos gadījumos, mēģinot noskaidrot personas identitāti.
Runājot par to, kāpēc Danielai nebija mobilā telefona, es kaut kur lasīju tādu teoriju, ka telefons kopā ar SIM karti ir bijis apzināti izmests, lai pēc atgriešanās Slovākijā, tai nebūtu jāievēro COVID-19 karantīna. Tiešām? Cik daudzi no jums būtu gatavi izmest SIM karti un telefonu tikai tādēļ, lai nebūtu jāsēž karantīnā? Man šāds iemesls nemaz nešķiet ticams. Labi, SIM karti, bet kāpēc telefonu? Tik pat labi viņa varēja nopirkt citu SIM karti Horvātijā un tad, pirms atgriezties atpakaļ Slovākijā, izmest to, savu reālo SIM karti ieliekot telefonā tikai tad, kad jau būs mājās. Visa šī notikumu secība un to iemesli man nešķiet racionāli. Man tiešam ir grūti noticēt, ka cilvēks ir gatavs izmest telefonu un palikt bez sakariem svešā valstī tikai tādēļ, lai izvairītos no karantīnas.
Skatoties uz šo stāstu un kāpēc tas mani ir tik ļoti aizrāvis, ir jāsaka, ka šeit ir ļoti daudz neskaidru, noslēpumainu un neatbildētu jautājumu. Kur ir viņas telefons? Kāpēc viņa teica Stivam, ka zvejnieku mājā viņai ir paredzēta tikšanās ar draugiem. Tā nebija taisnība. Kāds iemesls bija melot? Kāds bija patiesais iemesls, kāpēc viņa gribēja nokļūt mazapdzīvotā vietā ar lāčiem, mežacūkām, čūskām un grūti šķērsojamu reljefu ar asiem akmeņiem? Kā tad galu galā viņa zaudēja atmiņu? Tā bija kāda trauma vai kas cits? Viņai ir kādas psihiskas slimības, kas varētu novest pie amnēzijas?
Palasot vairākus rakstus, es neatradu atbildes uz šiem jautājumiem. Un tieši tas mani neliek mierā.
Bija interesanti lasīt!
Paldies! (;